Multiple Religious Belonging: Russian Reflections

Russian experts in Religious Studies are not acquainted with the notion of multiple religious belonging. Gradually, they are becoming more aware of contact and interrelation among different cultures and religious traditions. They question whether new synthetic forms of religiosity, which combine aspects of Christianity, Islam, Hinduism, Buddhism, etc., are possible and what the result of such a synthesis is. A few arguments in favor of exclusivity by prominent Russian experts in religious studies are touched on in this paper. One of the most popular is the incompatibility of different cultural paradigms and anthropological patterns

XX gs.mistiskās antropoloģijas dimensijas: Hesihasma un Tibetas budisma salīdzinājums

Pētījums ir veltīts komparatīvajai reliģiski-filozofisko ideju problemātikai un mēģinājumam saskatīt saikni starp idejām un to arhetipiski empīrisko zemtekstu. Lai salīdzinātu Tibetas budisma un hesihasma antropoloģiskās idejas un to soterioloģiski empīriskās konsekvences, ir izmantota M. Eliades fenomenoloģiskā metode. Izņemot arhetipiskā kopsaucēja meklējumus, darbā ir analizētas divu tradīciju atšķirības ar A. Pjerisa izstrādātās reliģiju klasifikācijas palīdzību. Saskaņā ar to budismu varētu kvalificēt kā gnostisko, bet kristietību – kā agapeisko reliģiski-filozofisko ideju kopu. Darbs sastāv no četrām daļām. Pirmajā ir iztirzāts reliģijas būtības jautājums, meklēta atbilstoša pieeja un metodoloģija un ir apskatīti avoti. Otrajā daļā ir veikta divu tradīciju svarīgāko antropoloģisko jēdzienu komparatīvā analīze, trešajā ir vilktas paralēles starp apziņas intraversijas pakāpēm tantriskajā budismā un hesihasmā, bet ceturtajā ir salīdzinātas antropoloģisko un soterioloģisko ideju somātiskās konsekvences abās tradīcijās. Parādot kopējās arhetipiskās ideju bāzes klātbūtni hesihasmā un tantriskajā budismā, promocijas darbs rada pamatu un izejas punktu citiem pētījumiem, kas būtu veltīti Rietumu tradicionālās reliģiskās apziņas transformācijai un meta-terminoloģijas izstrādāšanai.The research is dedicated to the comparative analysis of the philosophically religious ideas and to the attempt to discover the link between the ideas and their empirically archetypal background. In order to compare the anthropological ideas in Hesychasm and Tibetan Buddhism and their soteriologically empirical consequences, the phenomenological method of Mircea Eliade has been employed. Along with the analysis of the common archetypal base, the clue to differences is looked for. Here the classification of religions elaborated by Aloysius Pieris has been used. In accordance with that Buddhism has been qualified as belonging to the gnostic philosophically religious ideological complex whereas Christianity represents the agapeic one. The thesis consists of four parts. The first one is dedicated to the definition of religion, to the search for the appropriate approach and methodology and to the survey of sources. The comparative analysis of the basic anthropological notions of Hesychasm and tantric Buddhism is discussed in the second part of the present research. In the third part the parallels between the stages of the introversion of consciousness in the mentioned traditions are looked for whereas the forth part is devoted to the somatic consequences of the soteriological and anthropological ideas. In the present thesis the universal experientially archetypal basis of both religious traditions has been discovered becoming a starting point for researches devoted to the transformation of the Western traditional religious consciousness and to the problems of metaterminology

Kas ir dzīvība? Zinātnes un Reliģijas dialogs

View conference video on http://www.lu.lv/par/mediji/video/konferences/2013/dziviba/Juris Cālītis, Pascal's fire, Descartes' specter and human life Dzintars Edvīns Bušs, Outlines of the concept of life in the context of the concepts of the soul, spirit, and consciousness Dainis Zeps, Life and mathematics: is there anything in common? scireprints.lu.lv/227/ Pāvils Tjurins, Психология хулиганства (нормативность природы и ненормативность души), scireprints.lu.lv/229/ Jānis Rudzītis, Life in the Old Testament Enoks Biķis, Biological and medical aspects of human life, http://scireprints.lu.lv/231/ Normunds Titāns, A Biological Universe? Intelligent Extraterrestrial Life? Astrotheology? scireprints.lu.lv/228/ Kaspars Mičulis, Life and consciousness in the context of self-organization and anthropic principle, scireprints.lu.lv/226/ Florian Gahbauer, Living being: only a chemical reaction? Lelde Titava, “Non-existing” children and Christian ethics Elizabete Taivāne, Life and Death in Mystical Anthropolog

Kas ir dzīvība? Zinātnes un Reliģijas dialogs

View conference video on http://www.lu.lv/par/mediji/video/konferences/2013/dziviba/Juris Cālītis, Pascal's fire, Descartes' specter and human life Dzintars Edvīns Bušs, Outlines of the concept of life in the context of the concepts of the soul, spirit, and consciousness Dainis Zeps, Life and mathematics: is there anything in common? scireprints.lu.lv/227/ Pāvils Tjurins, Психология хулиганства (нормативность природы и ненормативность души), scireprints.lu.lv/229/ Jānis Rudzītis, Life in the Old Testament Enoks Biķis, Biological and medical aspects of human life, http://scireprints.lu.lv/231/ Normunds Titāns, A Biological Universe? Intelligent Extraterrestrial Life? Astrotheology? scireprints.lu.lv/228/ Kaspars Mičulis, Life and consciousness in the context of self-organization and anthropic principle, scireprints.lu.lv/226/ Florian Gahbauer, Living being: only a chemical reaction? Lelde Titava, “Non-existing” children and Christian ethics Elizabete Taivāne, Life and Death in Mystical Anthropolog

Armenian conference dedicated to the 850th death anniversary of St. Nerses the Gracious

Conference section 1 Opening of the conference with speeches by official persons Boghos Levon Zekiyan, Archeparch of Istanbul and Turkey for the Catholic Armenians - Saint Nerses Shnorhali as a Unique Figure in Christian Thought And Praxis: Shnorhali’s Pioneering Vision of Christian Oecumenism Claude Mutafian, Dr.hist. (University of Paris) -- Mleh, a Successful Armenian Prince (1169- 1175) Andris Priede, Dr.hist.eccl. (Faculty of Theology, University of Latvia) - Marginal Forms of Armenian Monasticism in 13th Century Valda Salmiņa, M.A. - St. Nerses Shnorhali’s historical poem “Lament of Edessa” Conference section 2 Vahan S. Hovhanessian, Bishop PhD (Karekin the First Research Center) -Analysis of the Four Gospels attributed to St. Nerses the Graceful Abraham Terian, Prof. emeritus (St. Nersess Armenian Seminary) - Shnorhali’s Commentary on the Beatitudes Elizabete Taivāne, Dr.theol. (Faculty of Theology, University of Latvia) -Christology of St. Nerses Shnorhali at the Crossroads of Eastern and Western Theology: The Edifying Details Conference section 3 Ojārs Spārītis, Dr.habil.art. (Latvian Academy of Arts) - View on Sacral Architecture of Central Armenia Haig Utidjian, PhD (CESEM, New University of Lisbon) - The music of the Šnorhali Corpus: challenges and rewards Arusyak Tamrazyan, PhD (Matenadaran, Research Institute of Ancient manuscripts) - Mystical symbolism in melismatic performance: the odes by St Nersēs th

Religiosity in Latvia: History and Present Situation

Ideja par monogrāfiju, kas aplūkotu situāciju mūsdienu akadēmiskajā reliģijpētniecībā Latvijā, radās 2011. gada oktobrī, kad Apvienotā Pasaules latviešu zinātnieku 3. kongresa un Letonikas 4. kongresa sekcijā “Reliģiozitāte Latvijā: vēsture un mūsdienu situācija” tika nolasīti 22 referāti gan par reliģijpētniecības un teoloģijas vēsturi Latvijā un tās mūsdienu teorētiskajiem kontekstiem, gan arī par dažādiem konkrētiem Latvijas reliģiju vēstures tematiem un reliģiskās dzīves aktualitātēm. Liela daļa referātu autoru iesaistījās arī turpmākajā monogrāfijas veidošanā. Monogrāfija parāda ne tikai tās autoru metodoloģisko pieeju un uzskatu daudzveidību. Tās sadaļās saglabāts arī autoru individuālais izteiksmes stils, kas daudzviet piešķir vēstījumam papildus nianses, ļaujot lasītājam līdzdarboties konkrēto tematu un problēmu risināšanā. Monogrāfija norāda arī uz Latvijas filozofu, teologu un reliģijpētnieku kopējiem saskarsmes punktiem Latvijas reliģiskās dzīves apzināšanā un tālākās sadarbības perspektīvām.Valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)” projekts “Nacionālā un eiropeiskā identitāte

Religiosity in Latvia: History and Present Situation

Ideja par monogrāfiju, kas aplūkotu situāciju mūsdienu akadēmiskajā reliģijpētniecībā Latvijā, radās 2011. gada oktobrī, kad Apvienotā Pasaules latviešu zinātnieku 3. kongresa un Letonikas 4. kongresa sekcijā “Reliģiozitāte Latvijā: vēsture un mūsdienu situācija” tika nolasīti 22 referāti gan par reliģijpētniecības un teoloģijas vēsturi Latvijā un tās mūsdienu teorētiskajiem kontekstiem, gan arī par dažādiem konkrētiem Latvijas reliģiju vēstures tematiem un reliģiskās dzīves aktualitātēm. Liela daļa referātu autoru iesaistījās arī turpmākajā monogrāfijas veidošanā. Monogrāfija parāda ne tikai tās autoru metodoloģisko pieeju un uzskatu daudzveidību. Tās sadaļās saglabāts arī autoru individuālais izteiksmes stils, kas daudzviet piešķir vēstījumam papildus nianses, ļaujot lasītājam līdzdarboties konkrēto tematu un problēmu risināšanā. Monogrāfija norāda arī uz Latvijas filozofu, teologu un reliģijpētnieku kopējiem saskarsmes punktiem Latvijas reliģiskās dzīves apzināšanā un tālākās sadarbības perspektīvām.Valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)” projekts “Nacionālā un eiropeiskā identitāte

Международное Общество Сознания Кришны: К вопросу о рецепции бенгальского вайшнавизма на Западе // The International Society for Krishna Consciousness: to the Question about Reception of Bengalian Vaishnavism in the West

Global Hinduism is not homogenous. Usually in the process of adjustment to the Western consumer Hinduism transforms to a large extent. Although the founder of ISKCON was not ready to make a compromise with Western worldview and religiosity, ISKCON became one of the most popular forms of Western Hinduism. The article answers the question why ISKCON, rooted in Caitanya Vaishnavism, has experienced just a slight transformation and at the same time is so popular in America and Europe

The Appearances of the Mother of God as a Factor of Revival of the Catholic Society in Europe of the XX - the Beginning of the XXI Century Явления Богородицы как фактор возрождения католического общества в Европе ХХ-ХХI веков

Apparitions of the Divine as some sort of manifestation of the Sacred are rather interesting for phenomenology of religion. Such apparitions of the Mother of God as those taking place in Europe of the 20th and of the beginning of the 21st century are typical just for the Christian West. All the apparitions being a call for penance can be qualified as the apocalyptic ones for those are concerned with the prophecies about the future of Europe and of the world on the whole. Why apparitions of the Mother of God deal with the global issues only in the West? Why their symbolism is extraneous for Eastern Christians? The clue is the antithesis of the East and the West which in the process of phenomenological analysis shows its true and deep meaning as the archetypal versus the symbolical, the sacred versus the prophane, the introversive versus the extroversive, the apophatic and the kataphatic, transcendence and immanence, Resurrection and Incarnation and, finely, the supra-mundane and history. The West today experiences a deep spiritual crisis being a sign of a complete lost of the archetypal religiosity. The Western world is unable to change the situation. Obviously, that is why the Mother of God calls Russia to share its archetypal spiritual treasure and to save the European civilization in such a manner. The unification of the archetypal East and the symbolic West is the main purpose for the Western ecumenism. The mentioned unification, however, is possible only when Russia itself goes through the process of spiritual restoration. Богоявления, как своего рода манифестации сакрального, вызывают особый интерес у феноменологов религии. Явления Богоматери в Европе 20 – начала 21 века – уникальный религиозный феномен, характерный сугубо для христианского запада. Почти все явления окрашены апокалиптически, т.к. являются призывом обратиться и сопряжены с пророчествами о судьбах Европы и мира в целом. Почему явления имеют глобальный контекст только на христианском западе? С чем связана их чуждая христианскому востоку символика? Ключ к разгадке стоит искать в антитезе восток-запад, которая в процессе феноменологического анализа раскрывает свой глубинный смысл как архетипическое-символическое, сакральное-профанное, интравертное-экстравертное, апофатическое-катафатическое, трансцендентное-имманентное, воскресение-воплощение, вневременное-событийное. Христианский запад переживает серьезный кризис, который, очевидно, ведет к самоуничтожению погрязшей в профанном западной цивилизации. Цель явлений Богоматери – предупредить и, возможно, предотвратить ее крах. Западный мир в силу своего исторического и экстравертного мышления потерял архетипическую суть христианства и не может своими силами восстать из праха. Богоматерь призывает Россию, этот кладезь архетипической духовной сути, спасти свою погибающую сестру, европейскую цивилизацию. Воссоединение запада и востока, т.е. архетипеского и символического, является сутью нам непонятного западного экуменизма. Однако же этот жизненно важный процесс должен начаться с возрождения России, за который особенно ратует Фатимская Богоматерь

Which path to go? The Notion of Religion in Phenomenology of Religion in Europe and Latvia (in Latvian)

The article is dedicated to the understanding of religion in the classic Phenomenology of religion and in the post-modern one in the Western Europe. The second part of the article is devoted to the Latvian Phenomenology of religion of the twenties-thirties of the XX century. The problem is that Phenomenology of religion and the Comparative religion on the whole today ignore the classic categories of the Sacred and the religious experience applying to their unverifiable character. Is the methodology of sciences appropriate for the study of religion? Does the Comparative religion have its own object of research? Which paradigm of religion is appropriate for Latvian Comparative religion? Those are the questions we try to answer in the article